Uz kāpu, pilsētu, kurā izšuj ikonas un ar kuģīti uz Mīlestības salu!

   7:50 - pulcēšanās pieturā.

   8:00 - izbraukšana no Rīgas.

    Pirmā pietura mūsu šīsdienas programmā – salīdzinoši jauns dabas objekts, kurš plašākai publikai kļuva pieejams 2020. gada oktobrī.  Tā ir mežu ieskautā Zvirgzdes Baltā kāpa. Viena no visaugstākajām Latvijā tā sauktajām iekšzemes kāpām – tām kāpām, kuras atrodamas mūsu valsts iekšienē, nevis pie jūras krasta līnijas. Tās augstums virs jūras līmeņa sasniedz 32,5 metrus. Valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži” šo kāpu īpaši aprīkojuši pastaigu un skaisto ainavu cienītājiem. Gar kāpas malu izveidota dabas taka, kura aizvijas līdz virsotnei pie skatu platformas, no kuras paveras brīnišķīgs skats pāri koku galotnēm uz apkārtējo ainavu. Staigājot pa taku mēs kāpsim augšā – no sākuma punkta 4 metri virs jūras līmeņa līdz jau minētajiem 32,5 metriem. Kāpas vecums tiek lēsts vairāk nekā 13000 gadu!

   Turpinājumā mums ieplānotas pusdienas kopā ar ekskursiju vēsturiskā vietā. Mēs dosimies gandrīz līdz robežai ar Lietuvu, uz vietu, kur atrodas autentiska ēka – Gricgales krogs, kuram nu jau vairāk nekā 190 gadu! Tā ir vienīgā pilnībā saglabājusies 19. gadsimta pirmās puses krogus ēka uz vēsturiskā Rīgas ceļa. Ceļinieku ēdināšanas tradīcijas te ir saglabātas, tādēļ tiksim ne tikai pie ekskursiju ar vietējo gidu pa krogu, bet arī pie kāda ekskluzīva vietējā ēdiena. Ar vēsturiskā un kulinārā mantojuma saglabāšanu šajā novadā nodarbojas vietējā Sēlijas kultūras popularizētāju kluba entuziasti, tādēļ arī šeit piedāvātie ēdieni ir īpaši. Balstoties uz tradicionālo Sēlijas virtuvi, šeit tika izstrādāta īpaša kulinārā recepte, kuru arī mums būs iespēja baudīt – tās būs "Kroga pankūkas" (jāpasūta pirms ceļojuma mūsu birojā), šādas pankūkas cep tikai šeit un nekur citur Latvijā! Tā ka tradīcijas turpinās – tāpat kā pirms 150 gadiem, krogs dod patvērumu izsalkušiem ceļiniekiem – gan pabaros, gan iepazīstinās ar savu vēsturisko mantojumu.

   Turpinot ceļojumu pa Sēliju, dosimies uz vienu no plašākai publikai mazāk zināmām muižām ar bagātu vēsturi – Lielzalves muižu. Šī muiža savulaik piederējusi vienai no vistitulētākajām un bagātākajām Krievijas impērijas muižnieku ģimenēm – grāfiem Šuvaloviem. Savulaik Kurzemes teritorijā viņiem bijuši plaši zemes īpašumi, pilis un muižas. Grāfi bijuši kaislīgi medību cienītāji. Un, tā kā Lielzalves muiža atrodas vietā, kuru ieskauj ar medījumiem bagāti meži, grāfs Šuvalovs nolēmis šeit iekārtot savu medību rezidenci. Viens no slavenākajiem šīs vietas īpašniekiem bijis grāfs Pjotrs Andrejevičs Šuvalovs – žandarmērijas šefs un Baltijas provinču ģenerālgubernators. Ļoti interesanta personība! Mūsdienās vietējais vēsturnieku klubs cenšas muižu padarīt par populāru kultūras objektu – tieši viņu vadībā dosimies ekskursijā pa šo seno notikumu bagāto vietu.